pumpurs.1s.lv

sadaļa: MONTESSORI

   Lai labāk izprastu Marijas Montesori pedagoģisko darbību, vēlams iepazīties arī ar viņas biogrāfiju un viņas radošo darbību attīstībā.
Marija Montesori piedzima 1870.gada 31.augustā mazā ostas pilsētiņā Chiaravalle, Itālijas provincē.
   Marijai Montesori piemita to laiku meitenēm neraksturīga tieksme izglītoties. Viņa mācījās zēnu tehniskajā skolā. Pēc tās absolvēšanas viņa, paziņoja, ka ies mācīties medicīnu, nostādamās pret tēva gribu un aizliegumu sievietēm studēt medicīnu. Montesori juta, ka viņai uzticēts kāds uzdevums. „Mēs neesam dzimuši, lai vienkārši priecātos par dzīvi" - tas bija viens no viņas teicieniem.
   1896.gadā viņa kā pirmā sieviete Itālijā ieguva diplomu medicīnā un sāka strādāt par ārsta asistenti Romas universitātes psihiatriskajā klīnikā. Viņa guva panākumus bērnu attīstības veicināšanā, jo ņēma vērā ne tikai fizisko aprūpēšanu un ārstēšanu, bet saskatīja arī audzināšanas nozīmi un prata to savienot ar ārsta pienākumiem. Šeit piedzīvotais viņu pamudināja pievērsties pedagoģijai. 19.gadsimta beigās Montesori kļuva par jaundibinātā Romas atveseļojošās pedagoģijas institūta vadītāju. Taču 1901.gadā viņa pārtrauc savu sekmīgo ārsta un vadītāja darbu, lai studētu pedagoģiju, psiholoģiju un antropoloģiju.
    No 1904.gada Montesori Romas universitātē lasīja lekcijas, kurās uzsvēra, ka audzinātājam jāsaprot katra bērna individuālās īpašības un tās jāņem vērā pedagoģiskajā darbā ar šo bērnu. 1906.gadā Montesori saņēma piedāvājumu, kurš iezīmēja īpašu virzienu viņas turpmākajā darbībā. Pilsētas plānotāji gribēja pārveidot kādu Romas kvartālu un izveidot paraugmodeli modernai sociālai dzīvei tajā. Tur dzīvojošiem bērniem, kuru abi vecāki bija nodarbināti, bija jānodrošina aprūpe. Tā 50 bērniem vecumā no 3-6 gadiem tika izveidota bērnu dienas novietne un Marija Montesori uzņēmās tās vadību.
   1907.gada 6.janvārī San Lorenzo tika atvērta pirmā Montesori bērnu māja. Īsā laika posmā apmeklējot bērnu māju novārtā atstātie zēni un meitenes kļuva par draudzīgiem un mācīties alkstošiem bērniem. Montesori viņiem deva ne tikai interesantus materiālus, bet mācīja dažādas praktiskās dzīves iemaņas. Montesori uzskatīja, ka bērni paši parāda savas vajadzības un novēroja ar kādu prieku bērnu veic rakstīšanas uzdevumus, gan kurpju tīrīšanu.
Studējot Ītara un Segēna darbus viņai radās ideja pārņemt viņu materiālus un pēc pašas norādījumiem likt izgatavot tādus, kas dotu bērniem iespēju, patstāvīgi darbojoties, sekmēt savu attīstību. Reiz Montesori pārliecinājās, ka jau trīsgadīgs bērns, brīvi izvēloties, spēj pievērsties kādam vingrināšanās objektam un darbojoties sasniegt augstu koncentrēšanās pakāpi. Tas arī bija viņas slavenais „atklājums". No tā brīža Montesori vērtēja attīstošos materiālus pēc tā, vai tie mudina bērnu spontāni izvēlēties darbošanos, kurā tiek attīstītas gan sajūtas, gan roku kustības un kura, bērnam pievēršoties vingrināšanās priekšmetam, būtiski veicina vispārējo bērna attīstību. Saskarsmē ar bērniem, Montesori saprata, ka, pareizi iekārtojot bērnu māju, brīva darba izvēle kļūst iespējama un audzinoši auglīga. Viņa apguva, kā pedagoģiski sagatavot vidi un kā šo vidi apgādāt ar stimuliem bērna attīstības sekmēšanai.
Arvien biežāk bērnu māju sāka apmeklēt pazīstamas personas un pārsteigti par tās darbošanos, paši izveidoja jaunas bērnu mājas visā pasaulē.
   1909.gadā Montesori organizēja pirmo savas metodes mācību kursu un izdeva savu pirmo grāmatu „Il metodo della pedagogica" („Zinātniskās pedagoģijas metode"). Tā tika likts pamatakmens jaunai audzināšanas metodei, kura izriet no bērna, nevis no pieaugušā priekšstata un gaidām.
Montessori uzsāka braucienus pa dažādām pasaules valstīm. 1912.gadā viņas grāmata tika publicēta Amerikā. 1913. gadā Marija Montesori aizbrauca uz ASV, kur uz viņas uzstāšanos bija ieradušies tūkstošiem cilvēku. 1913.gadā 87 interesenti no visas pasaules noklausījās pirmo starptautisko Montesori izglītības kursu Romā.
   1939.gadā Montesori aizceļoja uz Indiju, kur arī Gandijs un Tagore bija pārsteigti par viņas pedagoģiju. Internēšanas laikā līdz pat 1946.gadam viņa palika Indijā un izglītoja daudzus pedagogus. Šeit agrāk stingri katoliski pārliecinātā sieviete nostiprināja savu kosmiskās audzināšanas ideju.
   1949.gadā Montesori tika nominēta Nobela miera prēmijai.
    1952.gadā pazīstamā reformpedagoģe mira Nīderlandē.
   Līdz pat šodienai Montesori pedagoģija sekmīgi tiek praktizēta visā pasaulē. Viņas pamattēzes par bērnu un jauniešu attīstību bieži tiek izmantotas zinātniskos atzinumos.
   Pašlaik pasaulē ir vairāki tūkstoši Montessori skolu, Anglijā ir 20% Montessori tipa skolu, ko apmeklē bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem, Holandē- 40% .