pumpurs.1s.lv

 

Vakara pasaciņas


Komentārs:

saulgrieze - 2012-07-27 14:04
Kad pati biju maza, vecmamma man vakaros stāstīja pasakas. Neatceros, ka kādu viņa būtu lasījusi, bet visas zināja no galvas. Bija man īpaši mīļās pasakas, kuras es pati prasīju, lai pastāsta vēlreiz un vēlreiz. Grāmatas lasīja priekšā pa dienu, bet parasti vismīļākās šķita tieši viņas stāstītās:) Kad mani dēli auga, es viņiem maziem arī stāstīju, dažkārt kopā lasījām, bet parsvarā tās vienmēr bija pasakas. Tagad dažkārt viņi pasakas stāsta man :)))


sadaļa: "PUMPURS" IESAKA

Mēs ar mazo meitiņu jau kādu laiciņu grāmatas lasīšanai ņemam no bērnu bibliotēkas. Tas ļauj gan naudu ietaupīt, gan mājās vietu neaizņem. Gājiens uz bibliotēku mums ar mazo izvēršas par diezgan svarīgu pasākumu. No bibliotēkas paņemtās grāmatas lasām katru vakaru divu trīs nedēļu garumā, vienas un tās pašas, kamēr jau meita pielabo tekstu, kad mēģinu kaut ko saīsināt, ar domu, lai ātrāk tieku līdz pasakas galam. Man gan liekas, ka vecos labos laikos bērnu grāmatiņas bija skaistākas, mīļākas, saturiski bagātākas, jo tagad lielākoties ir nopērkamas tikai tulkotās grāmatas ar bezgaumīgi raibiem zīmējumiem, ar sliktu tulkojumu, tādu, ka lasot mēle mežģās un diezgan bezsakarīgu, bezjēdzīgu tekstu. Labu mazo bērnu grāmatu, manā skatījumā, nav daudz un tieši tāpēc gribēju pastāstīt par savu „atradumu". Tā ir grāmatu sērija par pelēnu Peksi - „Pelēns Peksis negrib ēst", „Pelēns Peksis negrib tīrīt zobus" un „Pelēns Peksis negrib ēst". Labs teksts, mīļi zīmējumi un katrā grāmatiņā pa netiešai mācībai bērnam - kāpēc vakaros svarīgi iztīrīt zobus, kāpēc naktī ir jāguļ un tiem, kas izlepuši ēdienos, pastāsta, ka ne visiem vienmēr ir ko ēst un tāpēc jābūt pateicīgam par to, kas ir. Mums šīs grāmatiņas ļoti patīk!
Kādas grāmatiņas vakaros saviem bērniem lasi Tu? Pastāsti!

https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/?search=pel%C4%93ns+peksis



Ar vasarīgiem sveicieniem,
Jolanta
Komentāri (1)  |  2012-07-20 15:08  |  Skatīts: 2473x
saulgrieze - 2012-07-27 14:04
Kad pati biju maza, vecmamma man vakaros stāstīja pasakas. Neatceros, ka kādu viņa būtu lasījusi, bet visas zināja no galvas. Bija man īpaši mīļās pasakas, kuras es pati prasīju, lai pastāsta vēlreiz un vēlreiz. Grāmatas lasīja priekšā pa dienu, bet parasti vismīļākās šķita tieši viņas stāstītās:) Kad mani dēli auga, es viņiem maziem arī stāstīju, dažkārt kopā lasījām, bet parsvarā tās vienmēr bija pasakas. Tagad dažkārt viņi pasakas stāsta man :)))


Atpakaļ