pumpurs.1s.lv

     Sestdienas rītā uz semināru aicināju gan vecākus, gan pedagogus un man bija liels prieks, ka ierādās visi, kas bija pieteikušies, neskatoties uz to, ka laukā pelēcīgais un lietainais rīts izvērtās skaistā un siltā rudens dienā.
Šo semināru pati apmeklēju pirms gada Mārupē, tāpēc izmantoju iespēju lektores Aritu Lauku un Baibu Jurjāni aicināt arī uz Olaini. Tagad, kad nu jau gadu esmu mācījusies Montessori pedagoģijas kursos un var teikt, ka esmu izgājusi finiša taisnē, tad droši varu teikt, ka ļoti svarīga bērna attīstībā ir sagatavotā vide. Kā saka Marija Montessori „sagatavotā vide ir vienīgā palīdzība, kuru varam sniegt bērnam". Tā ir vide, kura rosina bērnu darboties. Arī šajā seminārā tika sniegtas idejas šādas vides sagatavošanai gan mājās, gan bērnudārzā.
    Minūtes un stundas ritēja ātri. Lektorēm bija gana sarežģīts uzdevums - sniegt idejas vecākiem, kam viss ir jauns un daļai pirmo reizi nākas saskarties ar tādām lietām, gan sniegt jaunas idejas jau pieredzējušiem pedagogiem. Bet pie jaunām idejām, manuprāt, tika ikviens.
    Semināra nobeigumā bija darbs grupās - katram vajadzēja veikt kādu uzdevumu vai eksperimentu. Tos var veikt kopā ar bērniem gan mājās, gan bērnudārza grupiņā. Minēšu tikai dažus: Olu čaumalas stiprums, dejojošās krāsas, plūstošās krāsas, krāsainais vulkāns, balona piepūšana bez pūšanas. Un pašās beigās stāsts par Oliņa Boliņa ceļojumu - eksperimenti ar svaigām un vārītām olām, ko var veikt jau trīsgadniekiem. Šajā vecumā bērni vēl neizprot zinātniskos skaidrojumus, bet viņi ir sajūsmā par dažādiem "brīnumiem", kuri rosina viņus domāt, kāpēc tas tā notiek un kas notiktu, ja....Man pašai visvairāk patika tas, ka vienkāršas, pieaugušo ikdienā pierastas lietas var pasniegt bērniem ar aizraujoša stāsta un eksperimentu palīdzību.