pumpurs.1s.lv

 

par to runāja jau pirms 100 gadiem...


  Nu jau gandrīz gadu apgūstu Montessori pedagoģiju bērnu izglītības un attīstības centrā  "Montessori bērnu mājā" pie Kates Pelēces. Es apbrīnoju to, ko Marija Montessori ir devusi pasaulei jau pirms 100 gadiem, un es nekādi nesaprotu kāpēc vēl aizvien tas ir tikai alternatīvās pedagoģijas virziens. Pareizāk sakot, nojauta man ir, bet skaļi neteikšu. Man noteikti ir paveicies, ka mans Montessori pedagogs ir tieši Kate.
   Tad, kad mēs kursos tikām pie kosmiskās audzināšanas tēmas, es dziļi iekšā sajutu, re, kāpēc tieši Montessori pedagoģiju gribēju apgūt un kāpēc man gadu vajadzēja stāvēt rindā, lai uz šiem kursiem vispār tiktu. Tas viss tik ļoti sasaucas ar to, par ko runājam Inese Prisjolkovas semināros un manām iekšējām sajūtām. Iespējams, ka mācoties gadu iepriekš, visas šīs lietas nemaz nebūtu tā uztvērusi. Vienmēr viss notiek īstajā laikā un īstajā vietā, vai ne?
   Kas tad ir kosmiskā audzināšana Montessori pedagoģijā?
   Visas lietas Visumā darbojas viena ar otru saistīti. Kopējās lietas attīstās, ja attīstās katra lieta un Visumā katra lieta ir svarīga. Attīstībai ir divējādi uzdevumi: viens no tiem ir izdzīvot un apmierināt savas vajadzības, otrs - visam parasti ir arī kāds kosmisks, neaptverams uzdevums. Piem., bite vāc nektāru sev, bet tajā pašā laikā tā apputeksnē augus; koki izmanto savai eksistencei ogļskābo gāzi, bet izdala skābekli.
   Senie cilvēki savā izdzīvošanā bija atkarīgi no dabas, mēs - šodienas cilvēki esam atkarīgi no tā, ko darām paši. Mūsu laiks ir ierobežots, un tā ir tikai maza daļiņa no mūsu kopējā laika. Skatoties visu cilvēces attīstības vēsturi mums jāapzinās un jābūt pateicīgiem par iespēju dzīvot jau tik sakārtotā vidē salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm. Mums jāapzinās cik daudz iepriekšējās cilvēku paaudzes ir izdarījušas, lai mēs tagad varētu tā dzīvot un mums jāsaprot, kas būs tas, ko mēs atstāsim nākamajām cilvēku paaudzēm. Tāpēc tik ļoti svarīgi būtu būt godīgiem pret vidi, kurā dzīvojam.
   M.Montessori uzsvēra, ka visas tēmas skolā būtu nepieciešams saistīt ar Visuma norisēm. Bet mūsdienu skolā tā vēl aizvien nenotiek. Katra stunda notiek nesaistīti ar nākamo stundu, līdz ar to bērnam neveidojas kopējs skatījums uz pasauli. Mācoties skolā, Pēc M. Montessori domām, būtu jānonāk pie Visuma izpratnes kopumā, ka bērns būs tas, kas turpmāk visu veidos, uzņemsies par to atbildību, kad mēs vairs nebūsim. Jau bērnudārzā un skolā būtu jādod bērnam šīs jēgpilās dzīves izpratne.
   Mūsu bērniem skolā būtu jāparāda, kā cilvēks šajā pasaulē ir radies, kā viņš ir ienācis šajā pasaulē un kā bērns pats šo vidi var veidot. Jāizstāsta, kāpēc vispār ir jāmācās. Rezultatā bērnam veidojas mīlestība pret šīm lietām, bet kā saka M. Montessori "mīlestība ir tā esence, no kuras cilvēks sevi veido."
  M. Montessori runā par 7 svarīgām lietām:
1. MIERS - M.Montessori piedzīvoja abus psaules karus, tieši tāpēc viņa daudz runā par mieru. Miers, vienlīdzība, rūpes - tās ir tās lietas, kas tiek piekoptas apzināti. Visi cilvēki alkst miera un vienlīdzības. Bērnam jāveido izpratne par to, ka Visumā visas lietas ir saistītas, ja, ja mēs nodarām sliktu kaut kam vienam, tad mēs nodaram sliktu visam Visumam kopumā.
2. SAUDZĒŠANA - jāveido izpratne, ka Visums ir viss, nevar no lietām kaut ko aizsviest prom, jo nav jau tādas vietas kaut kur projām. Izsviežot ārā, tas jau nav prom, tas ir prom no manām acīm.
3. VĒRTĪBAS - cilvēki ir būtnes, kurām ir gars un dvēsele. Jau no mazām dienām bērnā jāveido izpratne par to, kāpēc es esmu šeit? Kas ir tas, ko es varu darīt?
4. CERĪBA - mūsu spēja būt pozitīviem. Dzīvība nepārstāj progresēt. Viss attīstās.
5. PATEICĪBA - M. Montessori saka, ka kosmiskās audzināšanas kodols ir brīnuma izjūta, godbijība par to, ko mēs varam piedzīvot, cik daudz jau ir padarīts, lai mēs  varētu dzīvot tā, kā šobrīd dzīvojam. Mēs varam dzīvot jau samērā ērtā laikā, bet tas neļauj mums stagnēt. Arī mums ir kaut kas jāatstāj nakamajām paaudzēm.
6. ATKLĀTĪBA - mēs esam kaut kādā laika posmā. Tas nav ne sākums, ne beigas. Visums attīstās ik dienas. Šādā veidā bērnam ir vieglāk izskaidrot, ka mēs esam ierobežoti savā laikā.
7. KOSMISKAIS UZDEVUMS - mēs kā Visuma daļas demonstrējam kopīgas Visuma iezīmes, kas mums ir būtiskas. Svarīgi ir pateikt un parādīt bērnam to viņa ES, parādit to, ka katrs ir cilvēks savādāks un ka katra mūsu aizraušanās ved pie kaut kādas attīstības. Daudzas lietas notiek pateicoties tieši tiem cilvēkiem, kas interesējas vairāk un dziļāk par dažādām lietām nekā par to, cik viņiem par to samaksā.

   Šādā veidā sniedzot bērnam zināšanas, bērns redz savu pienesumu kopējam Visuma labumam.

  Interesanti, ka M. Montessori par kosmiskās audzināšanas nozīmi sāka runāt tad, kad pārcēlās dzīvot uz Indiju un ieraudzīja pavisam citu kultūru. Tieši tad M. Montessori izstrādāja savus kosmiskās audzināšanas modeļus, radīja 5 lielās mācības jeb 5 lielos stāstus, kas ved mūs no pagātnes uz tagadni, tādā veidā prezentējot Visuma rašanos, bet par 5 stāstiem pastāstīšu citā reizē.

Lai mēs katrs spētu ieraudzīt savu pienesumu kopējam Visuma labumam!

Jolanta
Komentāri (0)  |  2012-07-06 10:33  |  Skatīts: 1051x

Atpakaļ